Graži vieta, LT
Apmēram pirms 360 miljoniem gadu (paleozoja laikmeta devona periods) siltas sāļas jūras dibenā veidojās nogulumieži - dolomīti. Uz tā tika uzlikti citi nosēdumi, taču tos nemitīgi grauza ledāji, kas virzījās Lietuvas virzienā. Un pirms 13 000 gadu jaunākais atkāpšanās ledājs no Lietuvas atstāja nogulumus (smiltis un grants). Kūstošais ledus virspusē radīja arī laukakmeņu, smilšu un mālu maisījumu. Visbeidzot Žagares apkaimē dolomīts tika atrasts 0,3-6 m dziļumā. Šo iežu slāņi redzami Švėtes krastos, apakšā un bijušajā dolomīta karjerā - Žagares atsegumā. Žagares atsegums - ģeoloģisks dabas mantojuma objekts - 2,5-3,5 m augsts un ap 200 m garš dolomīta mūris, zināms kopš 19. gs. Šis ir mākslīgs atsegums, kas parādījās karjerā. Šeit dolomītu ar rokām ieguva jau pirms Otrā pasaules kara kaļķu dedzināšanai, vēlāk arī kā šķembas ceļu būvei. Žagara ļaudis, kuri strādāja karjerā, stāstīja, ka izrakto dolomītu pildījuši krāsnīs, kuras apdedzinātas ar malku un celmiem. Kaļķis izdega 4-5 dienās. Viņus aizveda uz Jonišķu dzelzceļa staciju, kur pēc pavēlēm vagonos nosūtīja parasti uz Krieviju. Turpat blakus karjeram tika uzstādītas kaļķu dedzināšanas krāsnis (eļļotāji). Viena no tām ir saglabājušās mirstīgās atliekas. Dolomīta karjera darbība tika pārtraukta 1964. gadā. Žagares atsegums ir salabots, pielāgots apmeklētājiem.